12.oktobrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) tika atklāta Goda auditorija, kas veltīta profesoram Jānim Rozenbergam (1936 – 2012).
J.Rozenbergs dzimis 1936. gada 16. aprīlī Alūksnes rajona Veclaicenes pagastā. Sākot ar 1997. gadu, J. Rozenbergs bija Rēzeknes Augstskolas Tiesību zinātņu katedras docētājs. 2001. gadā ievēlēts par asociēto profesoru civiltiesību nozarē, savukārt 2005. gadā – par valsts profesoru civiltiesību nozarē.
2001.– 2007.gadā J. Rozenbergs vadījis Rēzeknes Augstskolas Tiesību zinātņu katedru, organizējot katedras akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko darbību. Viņš veica studiju programmas „Jurists” direktora pienākumus, kā arī vadīja profesionālās izglītības maģistra studiju programmas „Tiesību zinātne” izveidošanu un sagatavošanu licencēšanai. Tieši pateicoties profesora ierosmei un atbalstam, Rēzeknes Augstskolā maģistra grādu tiesību zinātnē ieguva vairāki desmiti tiesību nozares speciālistu no Latgales un Vidzemes. Profesors ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, 13 mācību grāmatu un monogrāfiju autors.
Goda auditorijas atklāšanas pasākumā RTA profesore Irēna Silineviča uzsvēra, ka profesors J. Rozenbergs ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Rēzeknes Augstskolas un tiesību zinātnes virziena attīstībā. Jebkurā situācijā viņš spēja sniegt noderīgus padomus, un, nebūdams latgalietis, bija īsts Latgales un Rēzeknes Augstskolas patriots. RTA studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele, atceroties profesoru J. Rozenbergu, uzsvēra, ka viņš bija ļoti zinošs, gudrs, labsirdīgs un ļoti cilvēcīgs, un atgādināja profesora Rozenberga citēto atziņu – „salus populi – suprema lex!” jeb „tautas labklājība ir galvenais likums” –, kas aktuāla arī mūsdienās.
Studiju virziena „Tiesību zinātne” vadītāja, asoc. profesore Ilona Bulgakova atcerējās 2003.gadu, kad Rēzeknes Augstskolā notika konference „Personība. Laiks. Komunikācija.”, kuras vienu no sekcijām vadīja profesors J. Rozenbergs. Par 2003.gada konferenci liecina arī keramiķa Andra Ušpeļa darinātā vāze, kuru rotā ar paša profesora Rozenberga roku uzrakstīts uzvārds, kas ir kā atgādinājums, ka profesors ir līdzās arī šodien. I. Bulgakova uzsvēra, ka ir pateicīga profesoram par viņa ieguldījumu tiesību zinātnes virziena attīstībā un ka šobrīd viņa darba turpinātāji strādā, lai arī šodien studiju virzienā ietilpstošas programmas būtu modernas, mūsdienīgas un aktuālas tiem, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar jurisprudenci.
RTA studiju virziena „Tiesību zinātne” lektore Ilga Krampuža, kura savas lektores gaitas uzsākusi Rēzeknes Augstskolā, pateicoties J. Rozenberga uzaicinājumam te strādāt, atgādināja kādu būtisku faktu, ka profesors ne tikai ir licis pamatu tiesību zinātnes studijām Rēzeknē, bet arī licis pamatu visu tiesību zinātņu virzienu studentu vienādošanai ar citiem studentiem. „Tiem, kuri bija beiguši Rēzeknes Augstskolu, diploms nederēja visur, proti, bija jādodas uz Latvijas Universitāti, kur bija jāsaņem tā pielīdzināšana jeb, citiem vārdiem, apstiprinājums tam, lai Rēzeknes Augstskolas absolventi varētu kļūt par zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem u.tml. Tieši profesors Rozenbergs bija tas, kurš vērsās Satversmes tiesā un uzturēja savu pieteikumu, un Satversmes tiesa to apstiprināja. Līdz ar to kopš šī laika, pateicoties profesoram, Rēzeknes Augstskolas un arī citu augstskolu studentiem nav vairs jādodas uz universitāti un šis diploms nav jāpielīdzina universitātes diplomam,” stāstīja I. Krampuža.
Pasākumā savos atmiņu stāstos par profesoru Jāni Rozenbergu dalījās arī citi viņa kolēģi, kuru vidū bija arī bijusī Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Anna Biksiniece un bijušais Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers, docente Gaļina Makarova, kā arī profesora bijušie studenti.
Lai arī pasākumā nevarēja piedalīties profesora meita Laura Rozenberga, viņas atsūtītā vēstule tika nolasīta klātesošajiem. „Manam tētim Rēzeknes Augstskola kļuva par otrām mājām, un tur viņš atrada fantastiskus draugus un domubiedrus. Iepazina zinātkārus un čaklus studentus. Rēzekne viņu pievilka ar savu sirsnību un vienkāršību. Ar doto iespēju strādāt un celt tiesību zinātņu māju Rēzeknes Augstskolā. Jūsu lēmums nosaukt auditoriju Jāņa Rozenberga vārdā mūsu ģimenei ir liels pagodinājums un prieks, ka esat saglabājuši atmiņas par manu tēti vietā, kur viņš pavadījis sava mūža lielāko daļu – auditorijā,” savā vēstulē rakstīja L. Rozenberga.
Apliecinot cieņu profesoram, kura dzīvē būtiska loma bijusi dziedāšanai, pasākuma apmeklētāji vienojās studentu himnā „Gaudeamus igitur”.